No 2026. gada 2. augusta Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta (Regula 2024/1689) pārredzamības prasības ir kļuvušas nozīmīgas arī Latvijas uzņēmumiem. Tas nozīmē – ja komunikācijā, mārketingā vai klientu apkalpošanā izmanto mākslīgo intelektu, jāspēj arī parādīt, kur un kā MI ir iesaistīts.
Kad AI saturs jāmarķē
- pants nosaka četras situācijas, kurās nepieciešama caurspīdība.
Saziņa ar čatbotu vai MI asistentu
Ja klients sazinās ar čatbotu vai virtuālo asistentu, viņam no pirmās mijiedarbības jābūt skaidram, ka viņš nerunā ar cilvēku. Informācijai jābūt redzamai un saprotamai – nevis paslēptai lietošanas noteikumos vai kājenē.
Izņēmums: ja no konteksta ir acīmredzams, ka runa ir par mašīnu, atkārtota brīdinājuma nav vajadzīga.
Foto: www.tet.lv norāda sazinoties ar virtuālo asistentu
Reālistisks MI radīts vai pārveidots attēls, video vai audio
Ja tiek izmantots reālistisks, MI radīts vai būtiski pārveidots attēls, video vai audio ieraksts, ko var sajaukt ar īstu cilvēku vai notikumu (deepfake), tas jāmarķē tā, lai skatītājam vai klausītājam tas būtu uzreiz saprotams – bez nepieciešamības izmantot papildu rīkus.
Video gadījumā tas parasti nozīmē pastāvīgu vizuālu norādi vai skaidru paziņojumu ieraksta sākumā. Audio gadījumā – dzirdamu brīdinājumu.
Izņēmums attiecas uz acīmredzami mākslinieciskiem, radošiem, satīriskiem vai fiktīviem darbiem, ja konteksts jau padara skaidru to nosacīto raksturu.
MI radīts teksts par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem
Ja MI radīts vai būtiski pārveidots teksts tiek publicēts par tēmām, kas skar politiku, valsts pārvaldi, tiesu sistēmu, pamattiesības, veselību, vidi vai ekonomiskus, finanšu, zinātniskus un kultūras jautājumus, tas jāmarķē kā MI radīts – ja vien uz to neattiecas cilvēka pārskatīšanas izņēmums (skatīt zemāk).
Foto: Facebook.com Turp un atpakaļ konta foto par MI izmantošanu attēla izveidē
Emociju atpazīšana un biometriskā kategorizēšana
Ja uzņēmums izmanto sistēmas, kas atpazīst emocijas vai kategorizē cilvēkus pēc biometriskiem datiem, personām, uz kurām šīs sistēmas attiecas, jābūt informētām par to darbību.
Kad marķēšana parasti nav nepieciešama
- MI izmantots kā palīgs idejām, struktūrai vai melnrakstam, bet gala tekstu ir pārskatījis un apstiprinājis cilvēks ar redakcionālu atbildību.
- MI izmantots gramatikas labošanai, tulkošanai vai standarta teksta uzlabošanai – tas netiek uzskatīts par saturisku manipulāciju.
- Saturs ir acīmredzami fantastisks vai neiespējams (piemēram, radošs vizuālis ar elementiem, kas fiziski nepastāv) un nerada maldinošu iespaidu par autentiskumu.
- MI izvades netiek rādītas cilvēkam – piemēram, sistēma-sistēmai komunikācija fona procesos.
Ko uzņēmumam darīt tagad
- Apzini, kur uzņēmumā jau izmanto MI. Mārketings, klientu serviss, iekšējā komunikācija, satura veidošana – katrā jomā prasības var atšķirties.
- Nošķir saturu, kam vajadzīgs marķējums, no tā, kam nē. Izmanto iepriekš minētos kritērijus, nevis pieņēmumus.
- Ieviesi iekšēju kārtību MI radīta satura apstiprināšanai. Nosaki, kurš to dara, pēc kādiem kritērijiem un kā tas tiek dokumentēts – tas ir arī pierādījums, ja rodas jautājumi no uzraudzības iestādes.
- Pārbaudi čatbotus un MI asistentus. Vai lietotājam no pirmās sekundes ir skaidrs, ka viņš runā ar mašīnu?
- Seko Prakses kodeksa precizējumiem. Tehniskie standarti MI ģenerēta satura marķēšanai (piemēram, ūdenszīmes) vēl tiek precizēti – tie ietekmēs, kā tieši marķējums jāievieš praksē.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai katrs ar MI palīdzību uzrakstīts teksts ir jāmarķē? Nē. Marķējums nepieciešams tikai tad, ja teksts skar sabiedrībai svarīgu tēmu un nav izgājis saturisku cilvēka pārskatīšanu ar redakcionālu atbildību.
Vai jāmarķē arī MI ģenerēti attēli reklāmai? Jā, ja attēls ir reālistisks un varētu tikt sajaukts ar īstu fotogrāfiju vai notikumu. Marķējumam jābūt mašīnlasāmam un nosakāmam.
Kāds sods draud par prasību neievērošanu? Līdz 15 miljoniem eiro vai 3% no uzņēmuma pasaules apgrozījuma, atkarībā no tā, kura summa lielāka.
Vai prasības attiecas arī uz maziem uzņēmumiem? Jā. Pienākums neatkarīgs no uzņēmuma lieluma, taču uzraudzības iestādes, vērtējot pārkāpumus, ņem vērā samērīgumu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Kas notiek ar MI sistēmām, kas jau darbojās pirms 2. augusta? Tām pārejas periods ilgst līdz 2026. gada 2. decembrim – līdz tam brīdim tās jāsakārto atbilstoši jaunajām prasībām.
MI drīkst un vajag izmantot, ja tas palīdz strādāt efektīvāk. Nosacījums viens – komunikācijai ar klientu jāpaliek godīgai un pārbaudāmai.
Rakstu sagatavoja: Mg.sc.comm. Katrīna Bartkeviča, stratēģiskās komunikācijas speciāliste un SIA SISTERING vadītāja.
